Tēvu iesaisti ietekmē valsts realizētā politika
Biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis Lauris Bokišs LV portālam apstiprina, ka nedaudz ir pieaugusi tēvu iesaiste bērnu aprūpē, ģimenes dzīvē, tostarp ņemot darbnespējas lapas, lai aprūpētu bērnus slimības laikā.
Viņš uzsver, ka iesaisti ietekmējusi arī valsts īstenotā politika. Kā vienu no būtiskākajām sistēmiskajām pārmaiņām L. Bokišs min paternitātes atvaļinājuma pagarināšanu un vecāku pabalsta nenododamās daļas ieviešanu, kas ir nozīmīgi saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu. “Tas padara tēvus redzamus un vienlīdz iesaistāmus bērnu agrīnajā aprūpē,” apgalvo L. Bokišs.
Vienlaikus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistika liecina, ka vīriešu skaits, kuri noformējuši un saņēmuši ģimenēm paredzētos pabalstus, kas pienākas, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, nav ar izteikti augšupejošu tendenci. Tiesa, 2024. gada pirmajā pusgadā vērojams straujš vecāku pabalsta nenododamās daļas saņēmēju skaita pieaugums vīriešu vidū.
Šķērslis – sabiedrības aizspriedumi
Vēl tāls ceļš ejams, lai varētu apgalvot, ka tēviem un mātēm ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties bērnu audzināšanā, atzīst sociālantropologs K. Sedlenieks, jo sabiedrībā izsenis noteiktā tēva un mātes loma nevar mainīties vienā mirklī. Tas nozīmē arī visas sabiedrības un tās pamatnostādņu maiņu.
Viens no lielākajiem šķēršļiem ir mainīt priekšstatu par dzimumu lomām, sevišķi attiecībā uz to, ko sievietes un sabiedrība gaida no vīriešiem.
“Mēs joprojām gan no vīriešiem, gan sievietēm dzirdam, ka vīrieša galvenā loma ģimenes dzīvē ir pelnīt naudu vai aizsargāt ģimeni, ko attiecina arī uz finansiālo aizsardzību. Ja vīrietis dzīvo ar šādu uzstādījumu un tāds valda arī sabiedrībā, ir ārkārtīgi grūti no tā distancēties vai atteikties pavisam,” stāsta K. Sedlenieks.
Turklāt, kā uzsver sociālantropologs, lai gan mūsdienu sabiedrībā pastāv ģimenes, kurās viss no tradicionālā skatījuma ir ar kājām gaisā, proti, sieva pelna, savukārt vīrs rūpējas par mājsaimniecību, sabiedrības aizspriedumi pret minēto kārtību vēl arvien ir gana noturīgi.
Uz sabiedrības aizspriedumiem, ka vīrietis nespēj par bērnu parūpēties tikpat labi kā mamma, norāda arī L. Bokišs.
“Attiecīgais priekšstats neatbilst patiesībai, jo ikviens cilvēks spēj sniegt pietiekami lielu gādību, rūpes un atbalstu bērnam, lai veidotu viņam drošu dzīves pamatu.
Pēdējie gadi ir apliecinājuši, ka tēvu iesaiste pozitīvi ietekmē gan bērnu, gan viņu pašu, gan ģimenes dzīvi.
To apstiprina arī starptautiski pētījumi, kuros uzmanība pievērsta ieguvumiem, ko sniedz abu vecāku līdzvērtīga iesaiste bērnu aprūpē, izglītībā un dzīvē,” piebilst L. Bokišs.
Vienlaikus biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvis sarunā akcentē, ka sabiedrības aizspriedumi atstāj iespaidu arī uz tēvu mentālo un fizisko veselību.
“Priekšstats, ka vīrietim ar visu jātiek galā pašam, ietekmē vīriešu spēju savlaicīgi vērsties pēc palīdzības un atbalsta gan fiziskās, gan mentālās veselības jomā, apmeklēt psihologu un psihoterapeitu, piedzīvojot krīzes,” klāsta L. Bokišs.
Tāpat viņš norāda, ka vīriešu un tēvu atbalstam ir problemātiski piesaistīt resursus. Ja vien nepastāv vēl citi riska faktori, konkrētā mērķgrupa netiek uzskatīta par īpaši atbalstāmu mazāk aizsargāto grupu, kad tiek veidotas sociālā un psihoemocionālā atbalsta finansēšanas programmas.
Nevienlīdzība, lemjot arī par saskarsmes tiesībām
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele LV portālam uzsver, ka tēvi nereti piedzīvo nevienlīdzīgu attieksmi, kad nosaka saskarsmes tiesības ar bērniem. Viņa skaidro, ka dažkārt bērnu interešu ievērošana netiek pietiekami pamatota, nosakot saskarsmes tiesības ar bērnu šķirtā ģimenē. Respektīvi, vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, saskarsme ar viņu tiek noteikta neilgu laiku.
“Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu pēc šķiršanās bērni turpina dzīvot kopā ar mammu, tieši tēviem saskarsmi ar bērnu nosaka samērā neilgu laika periodu,” paskaidro L. Henzele.
Minētajā problēmā plašāk iedziļinājies sociālantropologs K. Sedlenieks, kurš ir līdzautors 2017. gadā publicētajam pētījumam “Tētis uz 13%. Latvijas tēvi pēc šķiršanās”. Viņš stāsta, ka vīriešiem pēc šķiršanās saglabāt ciešu kontaktu ar bērniem un aktīvi iesaistīties viņu audzināšanā lielākoties nenākas viegli.
“Pastāv institucionāla vide, kur vīriešus galvenokārt tradīciju dēļ no bērnu aprūpes izolē,” piebilst K. Sedlenieks.
Pētījuma nosaukumā minētie 13%, kā pamato sociālantropologs, ir stundu skaits no kopējā stundu skaita gadā, kas tēviem šķirtajās ģimenēs vidēji atvēlēts laika pavadīšanai ar bērniem.
“Tas ir ļoti maz, ja pieņemam, ka ideālā variantā abiem vecākiem jābūt vienādi iesaistītiem bērnu audzināšanā. Būtībā likumi Latvijā to nodrošina, taču pētījums atspoguļoja, ka tiesu praksē dominē konkrētais sadalījums,” klāsta K. Sedlenieks.
Arī biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis L. Bokišs saskarsmes tiesību noteikšanā tēviem saskata daudz problēmu.
“Būtiska ir iesaistīto speciālistu un institūciju attieksme pret abiem vecākiem kā spējīgiem un pietiekami kompetentiem īstenot bērna aprūpi. Diemžēl praksē redzams, ka tieši konkrētu speciālistu un institūciju darbinieku dzīves pieredze, zināšanas un attieksme reizēm prevalē pār normatīvā regulējuma ievērošanu, vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu un bērna labāko interešu principa iedzīvināšanu.
Valstī ir gan lieliski piemēri, gan skumji pārpratumi situācijās, kad vecāki vēršas pēc atbalsta un risinājuma,” situāciju vērtē L. Bokišs.
“Vērojams, ka ar gadiem tēvi ir kļuvuši zinošāki un erudītāki bērnu audzināšanas jautājumos, kas dod iespēju pievērsties arī citiem nozīmīgiem aspektiem, kuri saistīti ar dažādām dzīves pieredzēm, krīzēm un grūtībām. Tēvi, kuri pie mums nonākuši, drošāk atzīst savu nezināšanu un apjukumu, dalās ar izaicinošām un skumjām pieredzēm, kas liecina, – daļa vīriešu ir gatavi sākt strādāt ar sevi un rūpēties par emocionālo labbūtību sevis un ģimenes labā,” stāsta L. Bokišs.
Fragmenti no pulikācijas:
Galiņa S. Tēvi starp vēlmi un iespējām iesaistīties bērnu audzināšanā. LV portāls, 06.09.2024.
Pieejams: https://lvportals.lv/norises/367267-tevi-starp-velmi-un-iespejam-iesaistities-bernu-audzinasana-2024

FOTO: Freepik