Mans vārds ir Gatis, un esmu lepns tētis brīnišķīgai zvaigznītei Stellai, kura piedzima pirms astoņiem mēnešiem un divām nedēļām. Savukārt pirms precīzi deviņiem mēnešiem es apmeklēju pirmo nodarbību, ko tajā brīdī piedāvāja Biedrība „Tēvi” – Zīdaiņu raudāšana un mierināšana, ko vadīja Elīna Kļaviņa. Šis mainīja manu dzīvi un neatgriezeniski mainīja vēl nedzimušās Stellas dzīvi. Nu, es zināju, kāpēc mans bērns raudās, un kādus faktorus pārbaudīt, kad tas notiek. Šo deviņu mēnešu laikā nav bijis tāds moments, kad es būtu izmisumā, jo viņa raud, un es nezinu, kas notiek, un ko darīt. Šīs zināšanas man ir palīdzējušas saprast manu bērnu un palīdzēt viņai grūtajos brīžos.
Taču galvenais iemesls, kāpēc es aktīvi mācos par bērnu attīstību un smadzeņu darbību, ir tas, ka tēvošana un bērnu audzināšana ir iemaņa. Tāpat kā ģitāras spēlēšana, būšana par tēvu ir iemaņa, ko var attīstīt tikai un vienīgi caur praksi. Pastāv uzskats, ka tev jāpavada 10 000 stundas, lai kļūtu par meistaru jebkurā prasmē, taču šis nav gluži patiesi. Ja 10 000 stundas dari lietas nepareizi un nemācies no meistariem, tad tu zaudē laiku, neattīsties un nekad nekļūsti par meistaru. Labākais veids – pēc iespējas ātrāk iegūt informāciju un padomus no jomas ekspertiem un pastāvīgi mācīties, lai savu prasmi uzlabotu.
Piemērs par ģitāru. Savu ģitāru es nopirku pirms 13 gadiem un to iemācījos spēlēt pašmācības ceļā, ik pa laikam strinkšķinot. Pa šiem gadiem es vēl joprojām nespēlēju tā, lai uzstātos uz skatuves cilvēku priekšā. 13 gadi, bet es spēlēju aptuveni tāpat kā pirmā gada beigās. Vislielākie izrāvieni bijuši, kad man draugs parādīja, kā izmantot power chords un internetā atrodamās ģitāras notis jeb tabus, kā arī tad, kad dienā praktizējos pa 2-3 stundām. Ar bērniem ir precīzi tāpat – jo ātrāk saņem vērtīgu informāciju no pieredzējušiem vecākiem (it īpaši informāciju, kas balstīta pētījumos un vēl tūkstošiem citu vecāku un bērnu pieredzēs), jo vērtīgākas būs kopā pavadītās stundas un veselīgāka bērna izaugsme. Turklāt esot grupā ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem, šajā gadījumā tēviem, kuriem ir līdzīgi mērķi, var ļoti daudz mācīties un gūt apziņu, ko tu jau dari pareizi, ko vari darīt labāk, un uzzināt, kāda vispār ir citu pieredze.
Apmeklējot Bērnu emocionālās audzināšanas kursu, vērtīgākais ieguvums man bija no citiem tēviem, kuriem ir divi vai jau trīs bērni. Interesanti redzēt, cik daudz šīs jaunās zināšanas un šī tēvu sabiedrība nozīmē viņiem, jo, audzinot pirmos bērnus nekā tāda nebija. Nekur citur neesmu jutis tāda veida atbalstu kā šajās grupās, jo visi šie vīri ir bijuši tieši tādās pašās situācijās kā es un precīzi zina, kam esmu gājis cauri: grūtniecība un dzemdības, autiņu nomaiņa, negulētas naktis un mājas nodrošināšana, kad bērns sāk rāpot. Analoģijā ar ģitāru tā ir grupu mācīšanās pieredze, kur atnāk gan jaunie censoņi, gan pieredzējušie buki, kuri vēlas apgūt spēlēšanu ar pirkstiem. Šajā brīdī jaunie gūst visvairāk, jo vecie jau var padalīties, uz kādiem grābekļiem ir kāpuši, un var atbalstoši uzsist pa plecu, zinot, cik šis ceļš ir smags.
Ieguldījums savā izglītībā par bērniem ir vērtīgākā investīcija, ko tu vari izdarīt. Pēdējo 9 mēnešu laikā esmu pavadījis aptuveni 50 h mācoties kopā ar citiem lieliskiem tēviem par mūsu bērnu uzvedību un to, kā mēs varam uzlabot viņu attīstību, savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāti. Jā, katra stunda, ko nepavadu ar ģimeni ir dārga, taču tuvā un tālā nākotnē skatoties, tā ir labākā laika un naudas investīcija, kādu es varu iedomāties.
Manai meitai drīz būs deviņi mēneši, un man ir pamats būt pārliecinātam par viņas labo nākotni un mūsu attiecībām, pateicoties Biedrībai „Tēvi”. Es gribu, lai arvien vairāk tēvu iesaistītos bērnu audzināšanā un to darītu ar pārliecību, ka viss būs labi, nevis taustoties neziņā un vien samierinoties ar rezultātu. Tāpēc šajās zināšanās dalīšos arī es, lai citiem tēviem būtu vieglāk atrast kopīgu valodu ar bērniem, rūpēties par viņiem un priecāties par sava darba augļiem.
